Ceļu satiksmes drošība

Mācības tiešsaistē

Ceļu satiksmes drošība

1 Braucot miglas apstākļos vadītājam jāievēro, ka objekti, kuri šķiet ir lielākā attālumā, nekā tie ir īstenībā, tas palielina sadursmes bīstamību pretējā aizbraukšanā, apdzīšanā vai apbraukšanā.

2 Automobiļiem, krāsoti košās krāsās (sarkana, oranža) ir redzamāki un rada ilūziju relatīvi ātrāk un automobiļi, kas krāsoti tumšās krāsās (pelēks, tumši zils, melns) rada ilūziju, ka viņi virzās lēnāk, nekā tas ir īstenībā ir. Tas palielina risku, braucot garām pretim nākošam transportam, apdzīšanā un līkumos.

3 Plīstot priekšējai riepai transporta līdzeklis sāk pārvietoties pa citu braukšanas trajektoriju, nekā autovadītājs bija izvēlējies. Strauji bremzējot ar darba vai rokas bremzi transporta līdzekļa stabilitāte pasliktināsies, tāpēc vadītājam nepieciešams apturēt transporta līdzekli laideni samazinot braukšanas ātrumu un saglabājot taisnvirziena kustību.

4 Jo zemāk atrodas transporta līdzekļa smaguma centrs, jo noturīgāks ir transportlīdzeklis braucot pagriezienos. Jo augstāk atrodas transporta līdzekļa saguma centrs, jo lielāka iespēja apgāzties. Transporta līdzekļa stabilitāte samazināsies, ja  vedamā krava ir novietota uz transporta līdzekļa jumtas bagāžnieka.

5 Apstāšanās ceļš ir ceļa posms, ko nobrauc transporta līdzeklis no brīža, kad vadītājs ir pamanījis šķērsli, līdz brīdim, kad transporta līdzeklis ir pilnīgi apturēts. Apstāšanās ceļa posms, ko nobrauc transporta līdzeklis ir atkarīgs arī no vadītāja reakcijas laika. Vadītāja reakcijas laiks ietekmē transportlīdzekļa bremzēšanas ceļu.

6 Uzbraucot ar labās puses riteņiem uz nenostiprinātas (mitras) nomales rada saneses bīstamību, jo saķere ar ceļa virsmu ir dažāda labās un kreisās puses riepām. Jāietur iepriekšējais braukšanas ātrums un nebremzējot laideni jāvada automobili atpakaļ uz brauktuves. Bremzēšana šādā situācijā var radīt automobiļa sānslīdi.

7 Pakaļējā pievada automobilim sānslīdi var radīt - strauji bremzējot; ar lielāku paātrinājumu un zemāku pārnesumu. Šādās situācijās ir jāpārtrauc darbība, kas radījusi sānslīdi – bremzēšana; paātrinājums, vienlaicīgi griežot stūres ratu saneses virzienā, nesagaidot pilnīgas saneses beigas jāgriež stūres rats uz pretējo pusi, lai nerastos automobiļa svaidīšanās uz ceļa.

8 Vadītājam ir jāatceras, ka bremzēšanas ceļš atbilst ātruma kvadrātam. Palielinoties braukšanas ātrumam divas reizes, bremzēšanas ceļš palielināsies četras reizes.

9 Transporta līdzekļa aizmugurē novietojot smagu kravu mainās automobiļa smaguma centrs, tas nobīdās  aizmugurējās ass virzienā, līdz ar to automobiļa priekšējām riepām samazinās saķere ar ceļa virsmu.

10 Nesamazinot braukšanas ātrumu un nemainot brukšanas virzienu jāšķērso nelielo apledojušo ceļa posmu. Braucot pa slideno ceļa posmu ar  inerci vai samazinot braukšanas ātrumu var radīt automobiļa sānslīdi.

11 Braucot ceļa līkumā uz automobili darbojas centrbēdzes spēks, kurš ir proporcionāls ātruma kvadrātam un atgriezeniski-proporcionāls pagrieziena rādiusam. Šis spēks var samazināt automobiļa stabilitāti radot sānslīdi vai apgāzt automobili. Automobilis būs stabils, ja ātrumu samazinās pirms iebraukšanas ceļa līkumā.

12 Novietojot smagu kravu uz automobiļa jumta bagāžnieka automobiļa smaguma centrs paceļas, līdz ar to iedarbojoties centrbēdzes spēkam ceļa pagriezienā automobilis var zaudēt stabilitāti un apgāzties.

13 Braucot pa meža ceļu transporta līdzekļa vadītājam ir iespēja izvērtēt automobiļa braukšanas ātrumu pēc tā cik ātri pabrauc garām kokiem. Braucot atklātā vietā tāds efekts nav, tāpēc transporta līdzekļa vadītājam rodas ilūzija, ka viņš brauc lēnāk nekā patiesībā, tāpēc šādā ceļa posmā transporta līdzekļa vadītājam nepieciešams  regulāri skatīties spidometrā, lai nepārsniegtu pieļaujamo ātrumu.

14 Transporta līdzekļa vadītājam braucot pa dubļainu ceļu pasliktinās riepu saķere ar ceļa virsmu. Garām braucošie un vienā virzienā braucošie transporta līdzekļi ar dubļiem apšļaksta automobiļa logus un ārējos atpakaļskata spoguļus ierobežojot redzamību, tāpēc šādā situācijā ir nepieciešams samazināt braukšanas ātrumu, palielināt distanci un intervālu.

15 Ilgstoši braucot ar lielu nemainīgu ātrumu transporta līdzekļa vadītājs pierod pie šāda ātruma un viņam šķiet, ka viņš brauc ar mazāku ātrumu ne kā patiesībā. Tas rada nepieciešamību sekot regulāri braukšanas ātrumam skatoties spidometrā.

16 Lietus, kas sācies pēc ilgstoša sausuma perioda ir īpaši slidens, jo uz ceļa ir sakrājušies putekļi, eļļa, gumijas daļiņas u.tml. samirkstot tās rada ziepju pastas efektu, tāpēc vadītājam ir jābūt īpaši piesardzīgam.

17 Bremzēšanas ceļš ir ceļa posms, ko automobilis nobrauc no brīža, kad vadītājs sāk spiest bremzes pedāli līdz pilnīgai automobiļa apturēšanai. Bremzēšanas ceļā neietilpst vadītāja reakcijas laiks un laiks, kad nostrādā bremžu pievads.

18 Nepietiekamas redzamības apstākļos vadītājam ir jāparedz, ka pretimbraucošo transporta līdzekļa ātrums šķiet mazāks, ne kā īstenībā. Šis apstāklis transporta līdzekļa vadītāju var ietekmēt, ja viņš grib veikt apdzīšanas vai apsteigšanas manevru.

19 Biezā miglā braucot tālās gaismas lukturi atdursies pret miglas daļiņām un tas radīs apžilbšanas efektu uz vadītāju un pasliktinās redzamību braukšanas virzienā, tāpēc labāk ieslēgt miglas lukturus vai arī turpināt braukt ar tuvās gaismas lukturiem. Tomēr tuvās gaismas lukturi nodrošina tikai ierobežotu ceļa redzamību (ne vairāk par 50 m). Apstāšanās ceļa garums braucot ar 90km/h ir, aptuveni, 90–100 m, tas nozīme, ka miglā braukt ar 90km/h ir bīstami, jo apstāšanās ceļa garums krietni pārsniedz redzamību braukšanas virzienā.

20 Nosacīti nedaudz samazinot spiedienu riepās, ne kā tas ir parasti, tas palielina saķeri starp riepām un ceļa virsmu, to ir ieteicams darīt transporta līdzekļa vadītājam, kurš taisās braukt pa apledojušu ceļu.

21 Jo garāks ir bremzēšanās ceļa posms, jo mazāks ir saķeres koeficents, tas ir atkarīgs no riepu un ceļa virsmas saķeres, ceļa virsmas seguma, metroloģiskiem apstākļiem. Jo mazāks ir bremzēšanas ceļš, jo efektīvākas ir automobiļa bremzes.

22 Lai efektīvi bremzētu ar motoru ir jāizvēlas zemāks pārnesums, tāpēc stāvā lejupceļa ir jāieslēdz zemāks pārnesums.

23 Redzamība pasliktinās stipra lietus laikā, kā arī riepas nespēj laicīgi izspiest ūdeni no ceļa kontaktlaukuma, ja automobilis brauc ar pārāk lielu ātrumu, tad automobilis kļūst nevadāms. Vadītājam jāsamazina ātrums, atlaižot akseleratora pedāli. Nekādā gadījumā nedrīkst bremzēt vai mēģināt mainīt braukšanas virzienu, jo akvaplanēšanas laikā automobilis neklausa ne stūrei, ne bremzēm.

24 Automobiļa sānslīdes gadījumā vadītājam ir jāpārtrauc tā darbība, kas to izraisīja, šajā situācijā – bremzēšana. Izslēgts sajūgs un īpaši bremzēšana, ja tā nav pārtraukta, var tikai palielināt sānslīdes iedarbību.

25 Braucot pa netīru, slapju ceļas virsmu, kas ir slidena, vadītājam ir ieteicams nebremzēt līdz riteņi bloķējas, jo tas pagarina bremzēšanas ceļa garumu un var izraisīt automobiļa aizmugurējas daļas sānslīdi.

26 Automobiļa sānslīdes gadījumā vadītājam ir jāpārtrauc tā darbība, kas to izraisīja, šajā situācijā – bremzēšana. Izslēgts sajūgs un īpaši bremzēšana, ja tā nav pārtraukta, var tikai palielināt sānslīdes iedarbību.

27 Uz automobili pagriezienā darbojas centrbēdzes spēks, kas ir apgriezti proporcionāls griešanās rādiusam: jo straujāks ir pagrieziens (mazāks pagrieziena rādiuss), jo lielāks ir centrbēdzes spēks, un, attiecīgi, ir lielāka transportlīdzekļa stabilitāte.

28 Uz mitra bruģa seguma riepu saķeres spēks ir ierobežots. Sānslīdi var radīt bremzējot tā, ka riepas bloķējas. Vairākkārtīgi laideni bremzējot neizslēdzot sajūgu, rodas iespēja samazināt riepu bloķēšanos un  nodrošina vienādu bremzēšanas spēku aizmugurējās labās un kreisās puses riepās.

29 Pretim braucoši lielgabarīta automobiļi (autobusi, kravinieki) rada iespaidu, ka brauc ar lielāku ātrumu, nekā patiesībā.

30 Uz bruģa saķeres spēks riepām ar ceļa segumu ir mazāks ne kā uz asfalta seguma. Mitrs bruģa segums ir slidens, līdz ar to pakaļējā pievada automobilim stabilitāte samazinās bremzējot vai uzsākot braukšanu. Bremzējot ar motoru, atlaižot akseleratora pedāli neizslēdzot sajūga pedāli, nodrošinot vienādu bremzēšanas spēku pakaļējās piedziņas automobiļa labās un kreisās puses riepām, kas palielina tāda automobiļa stabilitāti.

31 Palielinoties braukšanas ātrumam pagriezienā vadītājam jāņem vērā, ka centrbēdzes spēks palielināsies proporcionāli ātruma kvadrātam.

32 No visām dotajām atbildēm uz jautājumu atbilst braukšana diennakts tumšajā laikā intensīvas satiksmes apstākļos; ceļa redzamība un ceļa posms, kas tiek apgaismots no braucošo automobiļu lukturiem; pasliktinās objektu atšķiršanas spēja un to pārvietošanās ātrums; salīdzinoši ātrāk iestājas nogurums no pretimbraucošo un vienā virzienā braucošo automobiļu lukturu gaismām, kas var apžilbināt vadītāju. Augstāk minētie apstākļi no vadītāja prasa īpašu uzmanību uz ceļa.

33 Ievērojamas gaisa spiediena pazemināšanas gadījumā vienā no automobiļa aizmugurējām riepām rodas un ir saklausāma riteņa klaudze pa ceļa virsmu. Līdz ar to rodas automobiļa aizmugurējas daļas šķērsa nestabilitāte (automobilis „peld”).

34 Atšķirībā no priekšējās piedziņas automobiļiem aizmugurējās ass sānslīde pakaļējās piedziņas automobiļiem var rasties ne tikai bremzējot, bet arī palielinoties ātrumam pagrieziena laikā, jo vadošo aizmugurējo riteņu saķere tiek izmantota automobiļa vilcējspēkam realizācijai uz tiem.

35 Ceļa slidenos posmos transportlīdzekļa sānslīde var rasties kā straujas bremzēšanas gadījumā aizmugurējo riteņu bloķēšanas dēļ, tā arī straujas braukšanas paātrināšanas gadījumā vadošo aizmugurējo riteņu izslīdes dēļ, kā arī straujas braukšanas virziena maiņas gadījumā, jo tas notiek centrbēdzes spēka ietekmē.

36 Automobiļa mazgāšanas laikā tā bremzēšanas sistēmas darba elementi (bremžu uzlikas, diski, bremžu trumuļi (barabani)) tiek samitrināti un tos vajag izžāvēt braukšanas sākumā lēni, blīvi nospiežot bremžu pedāli, tas ātri atjaunos darba bremzēšanas sistēmas efektivitāti.

37 Apstāšanās ceļa garums ir ceļa posmu summa, kuru automobilis brauc vadītāja reakcijas laikā, bremzes piedziņas iedarbošanās laikā un no bremžu iedarbošanās sākuma līdz apstāšanās brīdim (bremzēšanas ceļš). Pirmā un otrā ceļa posma garums ir tieši atkarīgs no automobiļa braukšanas ātruma, bet bremzēšanas ceļa garums ir kvadrātiskā atkarībā no ātruma.

38 Braucot straujos un ilgstošos kritumos ir nepieciešams izmantot bremzēšanu ar dzinēju, tādēļ šajos posmos pārnesumam jābūt ieslēgtam. Ilgstoša automobiļa piebremzēšana ar darba bremzēšanas sistēmu var novest pie bremžu mehānisma pārkaršanas un tā var atteikties darboties.

39 Nobloķētu riteņu riepas slīd pa ceļa virsmu, līdz ar to saķere starp tām samazinās, sekojoši, bremzēšanas ceļa garums palielinās.

40 Bruģēta ceļa segums, it īpaši mitra virsma, ir vairāk slidena, nekā asfaltbetona segums, tāpēc riteņu bloķēšana bremzēšanas gadījumā ir vairāk iespējama uz bruģēta seguma.

41 Braucot atklātā vietā vadītājs pielāgojas pastāvīgai sānvēja darbībai, notur izvēlēto automobiļa kustības trajektoriju. Izbraucot no meža  atklātā vietā vadītājam jāsagatavojas iespējamajai automobiļa novirzei no ieturētās trajektorijas sānvēja negaidītas iedarbības dēļ.

42 Lai izvairītos no automobiļa noslīdēšanas vai dzinēja noslāpšanās pacēlumā, stāvbremzi ir nepieciešams atlaist vienlaicīgi ar braukšanas sākumu.

43 Riepu saķere ar ceļa virsmu pasliktinās protektoram nodilstot. Bremzēšanas ceļa garums būtiski palielinās automobilim ar nodilušu riepu protektoru, it īpaši uz ceļa ar slidenu segumu.

44 Palielinoties braukšanas ātrumam vadītājs ir spiests novērtēt situāciju un koncentrēt uzmanību uz lielāku attālumu braukšanas virzienā. Līdz ar to uzmanības koncentrācijas laukums samazinās, bet redzes leņķis sašaurinās.

45 Transportlīdzeklim iebraucot pagriezienā rodas centrbēdzes spēks, kura iedarbība var izjaukt tā stabilitāti. Centrbēdzes spēka lielums ir proporcionāls transportlīdzekļa ātruma kvadrātam un pretēji proporcionāls pagrieziena rādiusam. Sakarā ar to transportlīdzekļa stabilitāte braucot pagriezienos ievērojami samazinās braucot lielā ātrumā.

46 Brīdī, kad transportlīdzeklis iebrauc pagriezienā, uz to sāk darboties centrbēdzes spēks, kas ir proporcionāls ātruma kvadrātam un apgriezti proporcionāls pagrieziena rādiusam. Ja vadītājs neuzsāk piebremzēšanu savlaicīgi pirms iebraukšanas pagriezienā ar mazo pagrieziena rādiusu, tad transportlīdzeklis var zaudēt stabilitāti.

47 Automobilī, kas ir aprīkots ar antibloķēšanas sistēmu (ABS), nav iespējama riteņu bloķēšana (slīde) bremzēšanas brīdī, kas veicina būtisku bremzēšanas ceļa garuma samazināšanos un automobīļa stabilitātes un vadāmības saglabāšanos taisnos ceļa posmos.

48 Biezā miglā braucot tālās gaismas lukturi atdursies pret miglas daļiņām un tas radīs apžilbšanas efektu uz vadītāju un pasliktinās redzamību braukšanas virzienā, tāpēc labāk ieslēgt miglas lukturus, bet ja šādas gaismas automobilim nav, tad jāturpina braukt ar tuvās gaismas lukturiem.

49 Transporta līdzekļa vadītājam jāizvēlas tāds braukšanas ātrums, lai redzamība braukšanas virzienā būtu lielāka par apstāšanās ceļu. Ja transporta līdzekļa vadītājs būs izvēlējies tādu braukšanas ātrumu ar kuru nodrošina tikai bremzēšanas ceļa posmu, tad ja radīsies uz ceļa šķērslis vai bīstama situācija uz ceļa sliktas redzamības dēļ viņš nevarēs novērts avāriju vai ceļa satiksmes negadījumu, jo šajā situācijā nebūs ierēķināts vadītāja reakcijas laiks un bremžu pievada iedarbības laiks.

50 Ja lietus laikā transporta līdzekļa vadītāj brauc ilgstoši neizmantojot darba bremzes, tad tā būtu nepieciešams nožāvēt vairākkārtīgi laideni bremzējot, jo šādā laikā riepu bremžu uzliekas samirkst un var neklausīt (izslīdēt) bremzējot.

51 Dīzeļmotorā degviela neuzliesmo no dzirksteles, bet no stipri saspiesta un uzsildīt gaisa cilindros. Ja automobili ar dīzeļmotoru un ieslēgtu pārnesumu atstāt stāvēt stāvā slīpumā un nenodrošināt tā izkustēšanos citādā veidā. Automobiļa pārvietošanās slīpumā radīs virzuļu pārviltošanās motora cilindros, kā rezultātā var notikt automobiļa pašiedarbināšanās.

52 Ja transporta līdzekļa vadītājs ir uzsācis apdzīšanu un negaidīti ir parādījies pretimbraucošs transporta līdzeklis, tad vadītājam ir jāsamazina braukšanas ātrums un jāatgriežas iepriekšējā braukšanas joslā. Šāda vadītāja rīcība novērsīs pretimbraucošo transporta līdzekļu sadursmi.

53 Transporta līdzekļa aizmugures bagāžas nodalījumā novietojot smagu kravu mainās automobiļa smaguma centrs, tas nobīdās  aizmugurējās ass virzienā, līdz ar to automobiļa priekšējām riepām samazinās saķere ar ceļa virsmu, kas rada grūtības automobiļa vadīšanai. Kā arī tuvo gaismu lukturu gaismas kūlis palielinās, kā rezultātā var apžilbināt pretimbraucošā transporta līdzekļa vadītāju.

54 Drošības jostas ceļa satiksmes negadījumā vai arī straujas bremzēšanas laikā notur vadītāju un pasažierus sēdvietās, pasargājot tos no iespējamajām traumām. Kā arī drošības jostas sadala negadījuma rezultātā radušos spēkus pa sēdētāju ķermeņa stiprākajām daļām.

55 Bremzēšanās ceļš palielināsies stāvā lejupceļā, tāpēc ka bremzēšanās laikā bremzēšanas spēkam nākas pārvarēt masas inerces spēku un slīdes spēku, kas sakrīt ar masas inerces spēka virzienu.

56 Braucot biezā miglā vadītājam ir jāņem vērā, ka attālums līdz objektam šķietami ir lielāks un pretīm braucošā automobīļa ātrums sķietami mazāks, nekā ir patiesībā, tāpēc iebraucot biezā miglā ir jāsamazina braukšanas ātrums. Biezā miglā braucot tālās gaismas lukturi atdursies pret miglas daļiņām un tas radīs apžilbšanas efektu uz vadītāju un pasliktinās redzamību braukšanas virzienā, tāpēc labāk ieslēgt miglas lukturus, bet ja šādas gaismas automobilim nav, tad jāturpina braukt ar tuvās gaismas lukturiem.

57 Pie vienādas apdzīšanas ātruma starpības apdzenošā automobiļa apdzīšanas ceļš būs garāks tam, kurš brauks ar lielāku ātrumu.

58 Joslas platums, kuru aizņem transportlīdzeklis braukšanas brīdī – dinamiskais gabarīts vienmēr ir platāks par paša transportlīdzekļa platumu. Jebkura transportlīdzekļa dinamiskais gabarīts palielinās ar tā ātruma palielināšanu, kā arī braucot pa ceļu ar slidenu vai nelīdzenu segumu. Jo lielāks ir transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) garums, jo lielāks ir tā dinamiskais gabarīts. Tāpēc samainoties ar pretī braucošu transportlīdzekli jāpalielina intervāls.

59 Ja intensīvas satiksmes apstākļos apdzīvotā vietā vadītājs ietur pārāk lielu distanci, gājējiem var rasties vēlme pāriet ceļu pirms šī transportlīdzekļa, bet sekojošiem aiz tā vadītājiem var rasties vēlme to apdzīt.

60 Saķeres starp automobiļa riepām un ceļa balstvirsmas koeficients apledojuma apstākļos apmēram 10 reizes ir mazāks nekā uz sausa asfaltbetona seguma. Tik pat reizes palielinās bremzēšanas ceļa garums apledojuma apstākļos, salīdzinājumā ar sausu asfaltbetona segumu.

61 Ja aizmugurē sekojoša transportlīdzekļa vadītājs ietur pārāk mazu distanci, tas var radīt  transportlīdzekļu sadursmes. Šajā gadījumā vispareizākais ir dot iespēju sekojošam aizmugurē transportlīdzekļa vadītājam paveikt apsteidzi vai apdzīšanu, tādēļ ir nepieciešams ievērojami samazināt braukšanas ātrumu un palielināt distanci attiecībā pret priekšā braucošo transportlīdzekli.

62 Ja vadītāju reakcijas laiks ir vienāds, tad transportlīdzeklisšajā laikā nobrauc tik reizes lielāku attālumu, cik reizes ir attiecīgi lielāks ātrums šīm transportlīdzeklim.

63 Atkarībā no vadītāja stāvokļa, viņa pieredzes, kā arī no ceļa stāvokļa sarežģījuma, kurā atrodas vadītājs, reakcijas laiks parasti ir no 0,5 s līdz 1,5 s. Tātad, vidējais reakcijas laiks pieredzējušam vadītājam ir apmēram 1 s.

64 Viens no svarīgākajiem ceļu satiksmes drošības likumiem nepietiekamas redzamības apstākļos ir tāds transportlīdzekļa braukšanas ātruma un distances ieturēšana, lai apstāšanās ceļš būtu īsāks nekā redzamība braukšanas virzienā.

65 Stipra lietus laikā ūdens nespēj izspiesties no ceļa virsmas zonas, kur tā kontaktējas ar riepām. Līdz ar to var izveidoties "ūdens ķīlis", kad riepas zaudē kontaktu ar ceļa virsmu. Šī parādība tiek saukta par akvaplanēšanu un visbiežāk tas notiek ar priekšējiem riteņiem.

66 Ja lietus laikā automobiļa riteņi sāk zaudēt kontaktu ar ceļa virsmu, t. i., ja sākas akvaplanēšana, ir nepieciešams samazināt braukšanas ātrumu, lēni, vienmērīgi atlaižot akseleratora pedāli. Bremzēšana ar darba bremzēm vai stāvbremzi tādos apstākļos var izraisīt automobiļa stabilitātes zudumu.

67 Stipra lietus laikā vieglā automobīļa riteņi, visbiežāk priekšējie, var zaudēt kontaktu ar ceļa virsmu „ūdens ķīļa” izveidošanās dēļ (sākas akvaplanēšana). Tā var notikt, automobilim braucot lielā ātrumā ar nodilušu riepu protektoru, jo ūdens nespēj izspiesties no ceļa virsmas zonas, kur tā kontaktējas ar riepām.

68 Braucot pacēlumā, it īpaši uzsākot kustību, automobilim jāpārvār papildus pretestība, kas rodas lejā ritināšanas spēka ietekmē.  Lai braucot pārvarētu pretestības spēkus  starp vadošiem riteņiem un ceļa virsmu jābūt pietiekamai saķerei. Ja ceļš ir slidens, riteņu saķere ar tā virsmu ir ierobežota. Automobiļa kustības pretestības samazināšanai un lai atvieglotu automobiļa kustības uzsākšanu vadītājam pirmkārt jāpārliecinās par to, lai vadošie riteņi ir pagriezti braukšanai taisnā virzienā.

69 Automobīļa aizmugurējās ass sānslīde bremzēšanas brīdī taisnos ceļa posmos var rasties dažādas nozīmes bremzēšanas spēku ietekmē aizmugurējā tilta riteņu nevienāda izmēra dēļ. Tas var notikt gadījumos, ja kreisie un labie riteņi atrodas ceļa posmos ar dažādu saķēri vai šajos riteņos ir uzstādītas riepas ar dažādu protektora nodilumu, kā arī ja šo riteņu bremžu mehānisma stāvoklis vai regulēšana nenodrošina  bremzēšanu ar vienādu spēku.

70 Inerces spēks, kas rodas automobīļa bremzēšanas brīdī palielina slodzi un saķeri ar ceļa virsmu  priekšējiem riteņiem un, attiecīgi, samazina to aizmugurējiem riteņiem. Tāpēc automobilim braucot pat taisnā virzienā bremzēšanas brīdī sānslīdei visbiežāk ir pakļauti aizmugurējie riteņi.

71 Automobīļa aizmugurējā tilta sānslīde braucot taisnā virzienā un bremzējot var rasties aizmugurējo riteņu bloķēšanas dēļ. Šajā gadījumā pirmkārt ir nepieciešams novērst iemeslu, kas izraisa sānslīdi, tas ir izbeigt bremzēšanu. Pēc tam, pagriežot stūres ratu sānslīdes virzienā jāizlīdzina automobiļa braukšanas trajektorija.

72 Aizmugurējās piedziņas aizmugurēja tilta sānslīde var rasties braucot ceļa līkumā ar attiecīgi lielu ātrumu centrbēdzes spēka iedarbības dēļ. Sānslīdes pārtraukšanai ir nepieciešams vienmērīgi, lēni  atlaist akseleratora pedāli, neizraisot strauju bremzēšanu ar dzinēju, un vienlaicīgi pagriezt stūres ratu sānslīdes virzienā, novēršot ar to centrbēdzes spēka iedarbību, kas izraisa sānslīdi.

73 Priekšējās piedziņas aizmugurēja tilta sānslīde visbiežāk var rasties braucot ceļa līkumā bremzēšanas rezultātā centrbēdzes spēka iedarbības dēļ. Sānslīdes pārtraukšanai vadītājam pirmkārt ir jānovērš iemesls, kas izraisa sānslīdi, tas ir jāizbeidz bremzēšana. Pēc tam, griežot stūres ratu sānslīdes virzienā, uzmanīgi jāpalielina braukšanas ātrumu plūdeni nospiežot akseleratora pedāli, kas vecinās visātrāko centrbēdzes spēka, kas izraisa sānslīdi, iedarbības novēršanu.

74 Automobīlim braucot ceļa līkumā rodas centrbēdzes spēks, kura lielums ir proporcionāls automobīļa ātruma kvadrātam un kura iedarbība var izraisīt sānslīdi. Iespējamās sānslīdes  novēršanai vadītājam savlaicīgi pirms izbraukšanas ceļa līkumā jāsamazina ātrums, ieslēdzot līkuma leņķim atbilstošu pārnesumu, ar kuru, nemainot ātrumu, viņš brauks visu ceļa posmu.

75 Uzsākot braukšanu ar aizmugurējās piedziņas automobīli uz apledojuša ceļa posma, strauja sajūga pedāļa atlaišana vai strauja uzspiešana uz akseleratora pedāļa var izraisīt vadošo riteņu izslīdi un to sānslīdi.

76 Ilglaicīgi braucot pa ceļu ar lielu ātrumu un pierodot pie tā, vadītājs var pieļaut kļūdas automobiļa kustības droša režīma novērtēšanā. Tāpēc, nogriežoties uz citu šaurāku ceļu, vadītājam ir ietiecams novērtēt braukšanas ātrumu spidometrā un samazināt to līdz drošam lielumam.

77 Lai izvairītos no apžilbināšanas samainoties ar pretimbraucošo automobīli diennakts tumšajā laikā, vadītājam ir ieteicams kontrolēt pretimbraucošā automobiļa kustību ar sānu redzi un, pēc iespējas, sakoncentrēt savu skatienu uz brauktuves labo pusi un ceļa malu.

78 Ilgstoša braukšana pa ceļu ar pastāvīgu lielu ātrumu notrulina vadītāja uzmanību un modrību. Tāpēc viņam šķiet, ka viņš brauc ar mazāku ātrumu, nekā tas ir īstenībā, un viņš neapzināti samazina distanci, bet viņa reakcijas laiks palielinās.

79 Attāluma noteikšanai metros, ko veic automobīlis 1 sekundē, ir nepieciešams ātruma lielumu km/h sadalīt ar 3,6. Tā, braucot ar ātrumu 50 km/h pēc spidometra automobilis 1 sekundē veic (50:3,6=15) apmēram 15 metrus.

80 Attāluma noteikšanai metros, ko veic automobīlis 1 sekundē, ir nepieciešams ātruma lielumu km/h sadalīt ar 3,6. Tā, braucot ar ātrumu 90 km/h pēc spidometra automobīlis 1 sekundē veic (90:3,6=25) apmēram 25 metrus.

81 Rīta un vakara stundās marta mēnesī var būt slideni ceļa posmi, kuri ir appūsti ar salīdzināmi pavēsu gaisu (tilti, viadukti utt.), nepietiekami sasildīti ar saules stariem slēgtie ceļa posmi (ceļi mežu masīvu zonās), kā arī ceļa posmi, kur notiek pastāvīga transportlīdzekļu bremzēšana (regulējamie krustojumi).

82 Gados vecāku gājēju uzvedību uz brauktuves ir grūti prognozēt, tāpēc vadītājam ir jāņem vērā, ka uz ceļa var notikt jebkuras gājēju darbības.

83 Ieslēdzot  tālās gaismas lukturus kontrolmēraparatūras panelī iedegas zilas krāsas lampiņa.

84 Ja ceļu pārskrēja stirnas, vadītājam jāuzmanās, no tās puses, kur stirnas izskrien uz ceļa var negaidīti parādīties no bara atpaliekoša stirna.

85 Ja luksofora zaļais signāls pārslēgsies uz dzelteno signālu un līdz stop līnijai ir 30 m, tad  automobilim braucot ar ātrumu 40 km/h pa sausu asfaltbetona segumu, tad vadītājām jāaptur automobilis pirms stop-līnijas.

86 Vieglajam automobilim braucot ar ātrumu 50 km/h pa sausu asfaltbetona segumu apstāšanas ceļa garums būs lielāks par 20 m, tāpēc vadītājam, nesamazinot braukšanas ātrumu, jāizbrauc krustojums.

87 Vieglajam automobilim braucot ar ātrumu 50 km/h pa sausu asfaltbetona segumu apstāšanas ceļa garums būs lielāks par 10 m, tāpēc vadītājam, nesamazinot braukšanas ātrumu, jāpārbrauc krustojumu.

88 Seguma pārbaude uz slidenumu automobiļa kustības laikā ar strauju stūres rata pagriezienu vai strauju uzspiešanu uz akseleratora pedāļa ir bīstama, jo tādas darbības var izraisīt automobiļa sānslīdi. Visdrošākais tādas pārbaudes veids ir automobiļa piebremzēšana ar darba bremzi braucot ar nelielu ātrumu.

89 Transportlīdzekļu sastāva kustības pretestība (automobiļa ar piekabi) ir lielāka, nekā atsevišķa vieglā automobiļa kustības pretestība, it īpaši, ja piekabē atrodas krava. Kravas izvietošana bagāžniekā, kas ir piestiprināts pie vieglā automobiļa jumta, palielina gaisa pretestību, jo tiek izjaukta aerodinamika. Abos gadījumos degvielas patēriņš palielinās. Tāpēc visracionālāk kravu izvietot automobiļa bagāžniekā.

90 Pēc atgāžu krāsas var spriest par maisījuma sagatavošanu automobiļa dzinējā un par tā darbības ekonomiskumu. Tumši pelēkas vai melnas krāsas atgāzes liecina par nenormālu maisījuma sagatavošanu un palielinātu degvielas patēriņu.

91 Uzsākot kustību vadītājam ir jāpārliecinās par drošību ne tikai paskatoties atpakaļskata spogulī, bet arī novērtējot aklo zonu ar galvas pagriešanu. Samērā drošas tādas vadītāja darbības ir arī automobilim braucot ar nelielu ātrumu. Braucot ar lielu ātrumu drošības interesēs vadītājam pamatuzmanība jākoncentrē uz ceļa automobiļa kustības virzienā, periodiski kontrolējot situāciju ar atpakaļskata spoguļa palīdzību.

92 Bagāžnieka uzstādīšana, tajā skaitā arī tukša, uz automobiļa jumta palielina gaisa pretestību automobiļa kustībai, kas rezultātā palielina arī degvielas patēriņu.

94 Latvijā ir pieļaujama maksimālā alkohola koncentrācija asinīs līdz 0,5 promilēm. Ir noteikts, ka alkohola koncentrācijai asinīs, kas nepārsniedz noradīto normu, vadītāja uzmanība nepasliktinās un viņa reakcijas laiks palielinās.

95 Uz apdzīšanas ceļa garumu ietekmē, bet tieši, apdzenamā un apdzītā transportlīdzekļu braukšanas ātrumu starpība, attālums līdz apdzenamajam transportlīdzeklim apdzīšanas izpildīšanas sākumā un tā garums.

96 Ekonomiska degvielas patēriņa interesēs vadītājam jāmāk izvēlēties optimālais braukšanas režīms, kas atbilst konkrētiem ceļa apstākļiem, t.sk. jebkuros apstākļos jāizvairās no straujas automobiļa braukšanas ātruma izmaiņas.

97 Reakcijas laiks ir atkarīgs no transportlīdzekļa vadītāja pareizi sakoncentrēt uzmanību, galvenokārt no viņa prasmes sadalīt un koncentrēt uzmanību vietās, kur var rasties bīstamība vai šķērslis.

98 Ja vadītājs, kas brauc aiz priekšā braucoša transportlīdzekļa ietur pārāk mazu distanci, tas var radīt sadursmi starp priekšā un aizmugurē braucošo transportlīdzekli. Šādā situācijā vispareizākais lēmums būs, dod iespēju aizmugurē braucošajam transportlīdzeklim veikt apsteigšanas vai apdzīšanas manevru, tāpēc priekšā braucošā transportlīdzekļa vadītājam būtu uzmanīgi jāsamazina braukšanas ātrumu un pēc iespējas jāturas tuvāk labajai malai.

99 Transporta līdzekļa tehnisko apskati, kas nav saistīts ar komerciālu pasažieru pārvadāšanu, jāveic ne retāk kā reizi gadā.

100 Mehānisko transporta līdzekļu vadītājiem Latvijas republikā ir obligāta civiltiesiskās atbildības apdrošināšana.

101 Prasība ceļa satiksmes noteikumos par obligātu tuvo gaismu vai dienasgaitas lukturu lietošanu diennakts gaišajā laikā visiem mehāniskajiem transporta līdzekļiem un tramvajiem, nodrošina citiem ceļu satiksmes dalībniekiem iespēju savlaicīgāk pamanīt tuvojošos transporta līdzekli.

102 Gaišā diennakts laikā ieslēgtā lukturu gaisma pretimbraucošajiem automobīļiem ļauj ievērot to vieglāk, pat automobīļus spilgtā, piemēram, sarkanā krāsā.

103 Vieglajā automobilī pārvadājot mazu bērnu, kura augums nepārsniedz 150 cm, viņš jāizvieto bērnu sēdeklī vai uz speciāla paliktņa un viņam jābūt piesprādzētam ar drošības jostām. Lielākas drošības interesēs mazgadīgus bērnus ir mērķtiecīgi pārvadāt aizmugurējā sēdeklī.

105 Pēc nelielas alkohola dzērienu dozas lietošanas, kad alkohola koncentrācija asinīs nepārsniedz 0,5 promiles, transportlīdzekļa vadīšanas iemaņas nepasliktināsies, bet tas ietekmēs viņa reakcijas laiku.

106 Automobilim braucot pa dziļu peļķi, uz to iedarbojas ievērojamas pretestības spēki, tāpēc ir nepieciešams ieslēgt zemāku pārnesumu. Braucot pa dziļu peļķi lielā ātrumā var viegli pazaudēt automobiļa vadāmību vai izraisīt tajā bojājumus.

107 Ceļa slidenums ievērojami palielinās, kad ledus kušanas rezultātā uz tā virsmas izveidojas ūdens slānis.

108 Braucot pa nogāzi, garu, apledojušu ceļa posmu, ārkārtīgi bīstami ir izmantot darba bremzes, kas var novest pie automobiļa stabilitātes zaudēšanas. Uz jebkurām garām nogāzēm ir bīstami braukt ar ieslēgtu pārnesumu. Ilgstošas apledojušas nogāzes pārvarēšanai ir nepieciešams pirms tās sākuma samazināt ātrumu, ieslēgt pazemināto pārnesumu, un, braucot pa nogāzi, nepieciešamības gadījumā uzmanīgi, plūdeni īstenot bremzēšanu ar dzinēju.

109 Transportlīdzeklim braucot  ceļa līkumā uz to darbojas centrbēdzes spēks, kas ir proporcionāls braukšanas ātruma kvadrātam un pretēji proporcionāls pagrieziena rādiusam. Tāpēc pirms izbraukšanas uz tāda ceļa posma vadītājam jānovērtē braukšanas ātrums spidometrā un pēc nepieciešamības jāsamazina tas līdz drošam ātrumam. Ierobežotā redzamībā ceļa līkumā var negaidīti parādīties pretimbraucošs transportlīdzeklis, tāpēc automobilim jābrauc tuvāk brauktuves labajai malai.

110 Pirms uzsākot bremzēšanu, vadītājam ir nepieciešams novērtēt situāciju viņa vadītā transportlīdzekļa aizmugurē, nenovēršot uzmanību no situācijas, kas izraisa bremzēšanas nepieciešamību braukšanas virzienā. Visdrošāk to īstenot, izmantojot salona atpakaļskata spoguli.

111 Zīmējumā attēlotā bīstamā situācija izveidojās tāpēc, ka pretimbraucošā transporta līdzekļa vadītāj veica apdzīšanu neievērojot CSN (p.73.3) un radīja traucējumus pretimbraucošajam transporta līdzeklim. Šādā situācijā nepieciešams samazināt braukšanas ātrumu un jāturas pēc iespējas tuvāk brauktuves labajai malai, lai atļautu vadītājam pēc iespējas ātrāk pabeigt apdzīšanas manevru.

112 Augšupceļa beigās ir aizliegta apdzīšana un apgriešanās braukšanai pretējā virzienā, kur redzamība ir mazāka par 100 m.

113 Attēlotajā situācijā apdzīt velosipēdistu ir bīstami, jo redzamība braukšanas virzienā ir ierobežota, tādēļ pati drošākā darbība ir samazināt braukšanas ātrumu, lai dotu iespēju velosipēdistam apbraukt stāvošo automobili.

114 Attēlotajā situācijā bīstamība radās, jo apdzenošā transporta līdzekļa vadītājs pārkāpa CSN prasības veicot apdzīšanu ceļa posmā, kurā ir  ierobežota redzamība(p.79). Lai izvairītos no sadursmes ar pretimbraucošo transporta līdzekli nepieciešams samazināt braukšanas ātrumu un dod iespēju apdzenošajam transporta līdzeklim ātrā atgriezties iepriekšējā braukšanas joslā.

115 Priekšā esošais krustojums ir ar ierobežotu redzamību. CSN nepieprasa obligātu transporta līdzekļa apstāšanos šādā situācijā. Lai pārbrauktu krustojumu, tai skaitā nogrieztos pa kreisi ir nepieciešams samazināt braukšanas ātrumu vai arī nepieciešamības gadījumā apturēt transporta līdzekli pirms braukšanas krustošanās vietas, lai pārliecinātos par tālāko kustības drošību

116 Grūti prognozējama ir rīcība, kad uz ceļa spēlējas jaunieši. Šādā situācijā Transporta līdzekļa vadītājam jābūt uzmanīgam. Bet īpaši piesardzīga rīcība būtu, ja vadītājs samazinātu braukšanas ātrumu un būtu gatavs apturēt automobili. Šajā situācijā vadītājs nedrīkst samazināt uzmanību notiekošajā situācijā.

117 Tikko uzklāts asfalta betona segums nav uzspējis sacietēt, tāpēc nenodrošina riepu saķeri ar brauktuves virsmu, tāpēc iebraucot šajā ceļa posmā ir nepieciešams laideni bremzēt automobili ar motoru.

118 Bumba, kas parādījusies uz brauktuves rada iespēju vadītājam paredzēt negaidītu cilvēku parādīšanos, kuri skries pakaļ bumbai, tāpēc drošas braukšanas nolūkā vadītājam nepieciešams samazināt braukšanas ātrumu un būt gatavam apturēt automobili.

119 Mopēda apdzīšana attēlotajā situācijā rada traucējumus pretimbraucošajam kravas automobilim un var radīt smagas ceļa satiksmes negadījuma sekas.

120 Transportlīdzekļa vadītājam izvērtēt gājēja uzvedību ar bērnu ratiņiem nav iespējams. Tāpēc transportlīdzekļa vadītāja drošībai ir nepieciešams samazināt braukšanas ātrumu un nepieciešamības gadījumā apturēt transportlīdzekli.

121 Attēlotajā situācijā vadītājs, braucot  samērā lielā ātrumā, atklāja nelīdzenumu ceļa posmā ar ierobežotu redzamību braukšanas virzienā. Apbraukt nelīdzenumu, pārvietojoties pie ceļa ass līnijai ir bīstami, jo nav izslēgta iespēja, ka negaidīti parādīsies pretimbraucošais transportlīdzeklis. Tāpēc vadītājam jāsamazina braukšanas ātrums un jāpārvar ceļa nelīdzenumu braucot pēc iespējas tuvāk brauktuves labajai malai.

122 Apdzīt velosipēdistu attēlotajā situācijā aizliegts. Pēc Ceļu satiksmes noteikumiem (p.77.3) var notikt sadursme ar pretimbraucošo transportlīdzekli.

123 Attēlotā situācijā ceļa satiksmes apstākļi rada bīstamu situāciju uz ceļa: mitrs un slidens ceļa posms ar nokritušajām lapām un ierobežotu redzamību, kā arī bērni var parādīties uz ceļa braucamās daļas, par ko brīdina uz ceļa uzstādītā ceļa zīme Nr.121 „Bērni”. Šādā situācijā ir nepieciešams samazināt braukšanas ātrumu, bremzējot ar darba bremzi vai motoru, tas ir, neizslēgt pārnesumu, lai nodrošinātu labāku automobiļa stabilitāti braucot.

124 Roku stāvoklis, kas parādīts pirmajā attēlā, nodrošina vadītājam iespēju izdarīt jebkuru grūtu manevru, nezaudējot stūres rata kontaktu ar rokām.

125 Bērnu uzvedība uz ceļa braucamās daļas un tās tuvumā vadītājam ir grūti paredzēt, tāpēc, lai nodrošinātu drošību viņam ir nepieciešams samazināt braukšanas ātrumu un būt gatavam, nepieciešamības gadījumā, apturēt transportlīdzekli.

126 Ceļa braucamā daļa uz kuru autovadītāj vēlas nogriezties ir klāta ar slapju slidenu sniega kārtu. Tāpēc manevrs jāveic ar ieslēgtu zemāku pārnesumu, laideni bremzējot ar darba bremzi vai motoru.

127 Mitra ceļa virsma, kas klāta ar nokritušām lapām uz braucamās ceļa daļas, krustojumā var radīt grūtības bremzējot transportlīdzekli, kas iebrauc krustojumā no kreisās puses. Tāpēc neskatoties uz transportlīdzekļa  priekšrocību attēlotajā situācijā ir nepieciešams samazināt braukšanas ātrumu un turpināt braukt tikai tad, kad esat pārliecinājušies, ka jums dod braukšanas priekšroku.

128 Krustojums, kurš Jums būs jāpārbrauc ir ar ierobežotu redzamību, kur ir grūti paredzēt iespējamo situāciju. Tāpēc pirms tam, lai pārbrauktu krustojumu ir jāpārliecinās par drošību, laikus jāsamazina braukšanas ātrums.

129 Apdzīvotā vietā braucot ar ātrumu 50 km/h (gandrīz 15 m/sek) automobilis nobrauks līdz stoplīnijai 3 sekundēs. Šajā laika posmā luksoforā iedegsies sarkanais signāls. Bez tam automobiļa apstāšanās ceļa garums ar šādu braukšanas ātrumu ir mazāks par 40m,  tāpēc Jums ir iespēja un līdz ar to jāaptur transportlīdzekli pirms stoplīnijas.

130 Apbraukt ceļa posmu ar nelīdzenu ceļa virsmu bīstami, sakarā ar sadursmes iespēju ar pretimbraucošo transportlīdzekli. Tāpēc transportlīdzekļa vadītājam ir nepieciešams braukt pēc iespējas tuvāk brauktuves labajai malai un nepieciešamības gadījumā samazināt braukšanas ātrumu.

131 Novietojot transportlīdzekli  stāvēšanai ceļa slīpumā, kuram malā ir trotuārs, nepieciešams pieņemt mērus, lai transportlīdzeklis  neizbrauktu uz ceļa braucamās daļas. Lai to panāktu ir nepieciešams pagriezt stūres ratu tā, lai automobilis neizslīdētu uz ceļa braucamās daļas, kā to ir izdarījis vadītājs A attēlā.

132 Novietojot transportlīdzekli  stāvēšanai ceļa slīpumā, kuram malā ir ceļa nomale, nepieciešams pieņemt mērus, lai transportlīdzeklis neizbrauktu uz ceļa braucamās daļas. Lai to panāktu ir nepieciešams pagriezt stūres ratu tā, lai automobīlis izslīdes gadījumā notiktu ārpus ceļa robežām. A attēlā vadītājs to nav izdarījis.

133 Novietojot transportlīdzekli stāvēšanai ceļa slīpumā, kuram malā ir trotuārs, nepieciešams pieņemt mērus, lai transportlīdzeklis neizbrauktu uz ceļa braucamās daļas. Lai to panāktu ir nepieciešams pagriezt stūres ratu tā, lai automobilis neizslīdētu uz ceļa braucamās daļas. Kā to ir izdarījuši abu transportlīdzekļu vadītāji.

134 Tuvojoties ceļa līkumam ar ierobežotu redzamību vadītājam jāparedz iespēja, ka uz ceļa var parādīties bīstams šķērslis, tai skaitā  arī var parādīties pretimbraucošs automobilis, tāpēc vadītājam ir nepieciešam braukt pēc iespējas tuvāk ceļa labajai malai, jau laicīgi samazinot braukšanas ātrumu.

135 Īpaši ierobežotas redzamības apstākļos, lai droši izbrauktu ceļa līkumu vienmēr ir nepieciešams laicīgi samazināt braukšanas ātrumu. Attēlotajā situācijā ceļa posms līkumā atspīd, kas var būt saistīts ar slapju un slidenu ceļa virsmu.

136 Visi atbildēs minētie apstākļi vadītājam jau laicīgi jāparedz, bet visbīstamākais tomēr ir tad, kad bērni var parādīties uz ceļa braucamās daļas no malā stāvošo automobiļu atstarpēm.

137 Attēlotajā situācijā vieglā automobiļa vadītāja redzamību no kreisās puses ierobežo gargabarīta kravas automobilis.  Šādā situācijā vieglā automobiļa vadītājam jāparedz, ka transportlīdzeklis krustojumu nav paspējis pārbraukt pie atļaujošā luksofora signāla, tāpēc ir jāatļauj tam pabeigt iesāktais manevrs.

138 Vienā virzienā braucošo transportlīdzekļu sadursme notikusi abu vadītāju nepareizas rīcības dēļ: vieglā automobiļa vadītājs neskatījās atpakaļskata spoguļos un neredzēja aizmugurē braucošā kravas automobiļa vadītāja neievēroto ātrumu un drošo distanci un pirms luksofora strauji bremzēja; kravas automobiļa vadītājs bija pārliecināts, ka vieglā automobiļa vadītājs pārbrauks krustojumu pie degoša dzeltenā luksofora signāla, līdz ar to nebija samazinājis ātrumu un negatavojās bremzēt.

139 Transportlīdzekļa vadītājam braukšanas laikā ir sistemātiski jāseko satiksmei uz ceļa un jāseko ātrumam ar kādu brauc aiz viņa esošais transportlīdzeklis, kā arī jāievēro drošu distanci. Tas dod iespēju vadītājam nepieciešamības gadījumā, izvērtējot situāciju, strauji bremzēt.

140 Bērnu rīcību uz ceļa ir grūti paredzēt arī gadījumos, kad viņi redz tuvojamies braucošo transportlīdzekli. Tādēļ, lai izvairītos no negadījuma, kurā var ciest bērns, jāsamazina braukšanas ātrums laicīgi un nepieciešamības gadījumā jāaptur transportlīdzeklis.

141 Lietojot alkoholiskus dzērienus vadītājam bīstamība ir tieši tajā, ka viņa reakcijas palēninās, un tas nozīme, ka reakcijas laiks, kas ir nepieciešams lēmuma izstrādei un pieņemšanai, palielinās.

142 Riepas, kas ir paredzētas braukšanai ziemas apstākļos, uzlabo to saķeri ar ceļa virsmu, kas samazina riteņu  izslīdes iespēju un palielina transportlīdzekļu kustības stabilitāti.

143 Antibloķēšanas sistēma (ABS) samazina riteņu bloķēšanas varbūtību automobiļa bremzēšanas laikā, bet neizslēdz sānslīdes iespēju tam braucot uz ceļa līkumā, kur uz automobili darbojas centrbēdzes spēks.

144 Novietojot transportlīdzekļi stāvēšanai uz ceļa nogāzes, kurai ir trotuārs, lai novērstu lejā ritēšanu pa brauktuvi ir nepieciešams pagriezt vadāmos riteņus tā, lai lejā ritēšanas sākumā tie atdurtos pret trotuāru.

145 Riteņu saķeres spēks ar ceļa bruģētu pārklājumu ir mazāks, nekā ar asfalta. Sekojoši bremzēšanas ceļa garums uz bruģēta pārklājuma būs lielāks.

146 Vieglā automobiļa aizmugurējās ass pārslodze samazina slodzi uz priekšējiem, vadāmajiem riteņiem, un tādēļ samazinās to saķeres spēks ar balsta ceļa virsmu, kas apgrūtina automobiļa vadāmību. Pie tam, ar lukturu gaismu, tajā skaitā arī ar tuvās gaismas lukturiem, var apžilbināt pretimbraucošā automobiļa vadītāju, jo lukturu stara gaisma atrodas augstāk.

147 Braucot pa ceļu ar sausu asfaltbetona pārklājumu apdzīvotā vietā ar ātrumu 50 km/h, minimālā drošā distance aiz priekšā sekojoša transportlīdzekļa ir apmēram vienāda ar triju braucamo garumiem.

148 Pretimbraucošais transportlīdzeklis, kam ir attiecīgi lielie gabarīti un spilgta krāsa, vadītājam rada ilūziju, ka tā braukšanas ātrums ir lielāks nekā tas ir īstenībā.

149 Braucot pa ceļu ar sausu asfaltbetona pārklājumu ārpus apdzīvotām vietām maksimālā drošā distance metros būs apmērām vienāda braukšanas ātruma km/h nozīmes pusei. Tā, braucot ar ātrumu 80 km/h, minimālā drošā distance ir apmērām 40 m.

150 Pretimbraucošā lielgabarīta transportlīdzekļa braukšanas ātrums ir uztverams lielāks nekā tas ir īstenībā, bet transportlīdzekļu braukšanas ātrums ar nespilgtu, piemēram, pelēko krāsu – ir mazāks nekā tas ir īstenībā.

151 Braucot apdzīvotā vietā ar ātrumu līdz 50 km/h (gandrīz 15 m/s), automobilis gandrīz 3 sekundēs pārvēs attālumu līdz stop-līnijai. Šajā laikā luksoforā ieslēgsies dzeltenais signāls. Līdz ar to, braucošā automobiļa apstāšanas ceļa garums braucot šādā ātrumā ir mazāks par 40 m. Tāpēc vadītajam ir iespēja un ir nepieciešams apturēt automobili pirms stop-līnijas.

152 Viegla automobiļa vadītājs var paredzēt sekojošo: pagrieziens uz šauru ceļu no mālējā stāvokļa uz brauktuvi ir ļoti apgrūtināts kravas automobilim, kas pārvadā liela gabarīta kravu. Līdz ar to, līdzīgu manevru var izpildīt, ievērojami samazinot kravas automobiļa braukšanas ātrumu.

153 Riteņbraucēja apdzīšana attēlotājā situācijā ir aizliegta, jo var notikt sadursme ar pretimbraucošo automobili.

154 Pretimbraucošā transportlīdzekļa braukšanas ātrums miglā vadītājam šķiet mazāks, nekā tas ir īstenībā, un objekti – šķiet vairāk attālināti. Sekojoši apdzīšana šadā situācijā ir aizliegta.

155 Lai izpildītu apgriežanās menevru redzamībai katrā virzienā ir jābūt ne mazākai par 100 m, distance līdz priekšā braucošajam transportlīdzeklim ir vienāda ar 40 m, sekojoši apgriešanās uz šī ceļa posma ir aizliegta. Apdzīšana ir aizliegta bīstamos pagriezienos un vietās ar ierobežotu redzamību, bet tā kā priekšā ir pagrieziens, kur redzamība ir ierobežota, tad apdzīšana arī ir aizliegta.

156 Automobilim braucot ar neatbilstošu ātrumu (pārāk mazu), aizmugurē sekojošie transportlīdzekļi mēģinās to apdzīt, kas var izveidot papildu bīstamību uz ceļa.

157 Šajā ceļa posmā ar ierobežotu redzamību, jo gareniskam ceļa profilam ir lūzumi, ir bīstamas malas un nelīdzens pārklājums. Tāpēc braucot pa tādu ceļa posmu ir nepieciešams ievērot īpašu uzmanību, par ko brīdina ceļa zīme.

158 Šajā situācijā pagriežot pa kreisi vadītājam jāievēro, ka uz ceļa ir apledojums un tas nozīme, ka bremzēšanas ceļa garums ievērojami palielināsies, kā arī to, ka priekšā braucošais kravas automobilis var apstāties pirms krustojuma, lai dotu ceļu transportlīdzekļiem, kas brauc pa šķērsojamo ceļa. Ir nepieciešams ņemt vērā arī to, ka uz slidena ceļa seguma nogriežoties var notikt automobiļa sānslīde.

159 Smagas kravas izvietošana automobiļa aizmugurēja daļā noved pie tā smaguma centra norvirzes uz aizmugurējo asi. Līdz ar to svara slodze uz priekšējās ass riteņiem un, atbilstoši, to saķeres spēks ar ceļa virsmu attiecīgi samazinās, tādēļ pasliktinās automobiļa vadāmība. Ieslēgta lukturu gaisma var apžilbināt pretimbraucošā transportlīdzekļa vadītāju.

160 Riteņbraucēja apsteidzes brīdī vadītājam jāņem vērā, ka gaisa vilnis, ko izveido automobilis, var sašūpot riteņa vadītāju un viņš var arī neieturēt braukšanas virzienu, ja bagāžniekā ir izvietota krava.

161 Ceļa apzīmējuma nepārtrauktā līnija, kas ir iezīmēta brauktuves vidū sadala pretimbraucošā transporta plūsmas bīstamās vietas un šķērsot to ir aizliegts.

162 Tā kā brauktuves vidū ir iezīmēta nepārtrauktā līnija, kura sadala pretimbraucošā transporta plūsmas bīstamās vietās un šķērsot to ir aizliegts, vadītājam jāturpina braukšana aiz autobusa, kamēr nebeigsies ceļa apzīmējums.